-
1 воспрепятствовать
aizkavēt, [aiz]liegt, neatļaut -
2 задержать
vgener. aizkavēt (ko) (кого-что), aizturēt, uzkavēt (заставить остаться)* * *aizturēt, uzkavēt, aizkavēt, apturēt; novilcināt, aizkavēt; aizkavēt, aizturēt; apcietināt, aizturēt -
3 задерживать
vgener. aizkavēt (ko) (кого-что), aizturēt, kavēt (ko) (кого-что), uzkavēt (заставить остаться)* * *uzkavēt, apturēt, kavēt, aizkavēt, aizturēt -
4 замедлить
v1) gener. novilcināt, pagausināt, palēnināt2) colloq. novilcināties* * *pagausināt, palēnināt; vilkt garumā, novilcināt, aizkavēt; novilcināties, kavēties, vilcināties, aizkavēties -
5 застопорить
nobremzēt, apturēt; palēnināt gaitu, apstāties; nobremzēt, aizkavēt, aizturēt -
6 затормозить
-
7 отвратить
-
8 продержать
-
9 тормозить
vgener. bremzēt, kavēt (ko) (÷òî), nobremzēt* * *bremzēt; bremzēt, aizkavēt, aizturēt, kavēt